Spāņu gripa vai nieru iekaisums? No kā nomira Fricis Bārda?
Muzeja rīcībā ir informācija, ka Fricis Bārda miris pēc slimnīcā veiktas atkārtotas nieru operācijas.
Par to raksta gan Edgars Sūna apcerējumā “Fricis Bārda. Dzīve un dzejnieka persona”(izdots 1925.gadā), gan Kārlis Kārkliņš un Kārlis Kraujiņš monogrāfijā “Fricis Bārda dzīvē un darbā”, gan Edvīns Bārda grāmatā “Atmiņas par "Rumbiņu" Bārdām”. Nieru vainu piemin arī Antons Bārda savā autobiogrāfijā un dzejnieka atraitne Paulīna Bārda savās atmiņās.
Ja reiz gripa bija tik nozīmīga Friča Bārdas nāvē, tad kāpēc iepriekš nosauktie to pat nepiemin?
Nieru iekaisums Fricim Bārdam konstatēts jau 1906.gadā Vīnē. Šīs savas slimības dēļ dzejnieks vairs nekad nav juties īsti vesels. Savu slikto veselību Fricis Bārda ik pa laikam piemin vēstulēs brālim Kārlim. Pēc 1918.gada Ziemassvētkiem kļuvis tik slikti, ka tuviniekiem beidzot izdodas pierunāt viņu taisīt operāciju. 1919.gada 18.februārī Fricis Bārda dodas uz slimnīcu. Pēc pirmās operācijas izskatījies, ka viņš atveseļosies. Tomēr operācija nebija izdevusies. Bija jātaisa arī otra. Pēc otrās operācijas Fricis Bārda vairs neatlaba. Dzejnieka atraitne Paulīna Bārda atmiņās raksta: “Apstākļi bij gaužām bēdīgi. Vates vietā ārpusē lietoja pakulas ar visiem spaļiem... Slimības zīmē, ko man vēlāk kantorī izsniedza, bij rakstīts: “Nephritis acuta” - akūts nieru iekaisums. Citos laikos un citos apstākļos to varbūt varēja vieglāk ārstēt. Tagad viss bij par vēlu.”
Nevar gan noliegt, ka Fricis Bārda vispār ir slimojis arī ar gripu. Bet tas notika 1918.gada pavasarī! Gandrīz gadu pirms viņa nāves! Bez tam vairumā publikāciju tiek apgalvots, ka spāņu gripa Latvijā ienāca 1918.gada rudenī. Protams, var pieņemt, ka izslimotā gripa atstāja kādu ietekmi uz dzejnieka organismu. Bet izteikt kā apgalvojumu to, ka pirms nepilna gada izslimotā gripa vainojama nāvē, nerēķinoties ar citiem apstākļiem, nudien nav korekti.
Šai sakarā maza atkāpe uz dzejnieka atraitnes atmiņām: “Fricis joprojām vilka savu smago jūgu, strādādams divās skolās, uz kurieni bij tālu jāiet un tālu jānāk mājās. Viņš bij bāls un vārgs, jo mums nebij nekā lāga ko ēst... Fricis katrā ziņā būtu atveseļojies, ja tie būtu citi laiki, ja mums būtu bijis kaut drusku labāk ar pārtiku. Un ja viņš būtu gribējis un varējis aiziet pie ārsta.... Visvairāk viņš gulēja uz mutes, jo uztūkums sānos spieda. Ilgi nevarēju viņu pierunāt atsaukt ārstu. Beidzot es aizgāju pie kāda (par to esmu uzrakstījusi Latvijas laikā izdotā žurnāla “Vārds” 3.burtnīcā) un ataicināju to mājās. Ārsts ieteica operāciju. Fricis vēl arvien gulēja un vilcinājās.”
Ne reizi atmiņās atraitne nepiemin ne paaugstinātu temperatūru, ne klepu.
Ja kāda rīcībā ir dokumenti, kas pierāda, ka Fricis Bārda miris no gripas nevis no nieru iekaisuma, ļoti lūdzu ar šo pierādījumu iepazīstināt arī muzeja darbiniekus!
Jau iepriekš pateicos!
Valda Irmeja
Bārdu dzimtas muzeja "Rumbiņi" vadītāja