Par mums

Bārdu dzimtas memoriālais muzejs “Rumbiņi” glabā trīs latviešu kultūrai nozīmīgu personību - dzejnieku Friča Bārdas, Paulīnas Bārdas un Antona Bārdas piemiņu.

Saglabājušās 19.-20. gadsimta zemnieku sētas ēkas un sadzīves priekšmeti glabā liecības par šīs sētas iemītnieku dzīvi. Kopā ar apkārtnes skaisto dabu - mežiem, pauguriem un bērzu birzīm tie sniedz priekšstatu par vidi, kurā dzejnieki dzīvojuši un smēlušies iedvesmu daiļradei.

Saimniecību "Rumbiņi" 1865.gadā nopirka Jānis Bārda - dzejnieku Friča un Antona Bārdu tēvs. Īsā laikā jaunais saimnieks sabrukušo ēku vietā uzceļ jaunas – guļbaļķu dzīvojamo māju, labības un graudu klētis, kūtis, zirgu stalli, riju, siena šķūni, pirtiņu. Desmit gadu laikā, smagi strādājot, “Rumbiņi” kļūst par plaukstošu saimniecību ar plašiem, iekoptiem tīrumiem un ražīgu augļu dārzu.

Līdz 1981.gadam māja bija apdzīvota, bet pēc dzejnieka Antona Bārdas nāves, tā pamazām gāja bojā.

1989.gadā, līdz ar pirmajām brīvības vēsmām, tiek veikta ēku apsekošana un sākas restaurācijas darbi. 1993.gadā atvērts Bārdu dzimtas memoriālais muzejs.

1915.gadā dzejnieks Fricis Bārda uz tēva zemes ceļ savu māju - "Dārziņus". Šajā mājā dzejnieki Fricis un Paulīna Bārdas salaulāti un vadījuši mīlestības pilnus mirkļus laikā no 1915. –1919.gadam. 

1968.gadā, pēc ilgas noliegtības un piespiedu aizmirstības laika “Dārziņos”, kur savas vasaras vadīja dzejnieka dzīvesbiedre Paulīna Bārda, tika atklāta Friča Bārdas memoriālā istaba. Šobrīd šajā mājā atrodas ekspozīcija, kas veltīta Fricim un Paulīnai Bārdām.

Starp dzejnieku tēva māju un Friča Bārdas celto māju 1992.gadā uzstādīts piemineklis Fricim Bārdam. Tā autors ir tēlnieks Vilnis Titāns. Divas sašķeltās akmens sirds daļas vēsta par divām neatņemamām dzejnieka mūža sastāvdaļām – mīlestību uz dzimtajiem “Rumbiņiem” un romantiķa, dzejnieka ar bērza dvēseli, daiļradi un saikni ar pasauli.