Dzejas stunda jauniešiem
23.septembrī - dzejkoncerts
Katlakalna draudzes Dzejas dienu stāsts “Dvēseles ritmi. Fricis Bārda”
23.09. pl. 16:00 Bārdu dzimtas muzejā “Rumbiņi”
Iesākumā bija vārds, un vārdam bija ritms… tāpat kā sirdij…
Tā nav nejaušība, ka Katlakalna draudze šīs Dzejas dienas ir veltījusi dzejniekam Fricim Bārdam, jo viņš ir cieši saistīts ar Katlakalnu. Piecus gadus Fricis Bārda ir bijis Katlakalna draudzes skolas skolotājs, ērģelnieks baznīcā un baznīcas kora dibinātājs, par ko Katlakalna bibliotēkā glabājas novadnieku atmiņas. “Zaļajā Dieva namā ar zvaigznēm dzied mana sirds,” tā dzejnieks rakstīja par Katlakalna baznīcu. Patiesībā par dzejnieku Fricis Bārda kļuva tieši Katlakalnā, jo te 1902. gadā viņš uzrakstīja savu pirmo publicēto dzejoli “Raibais pavediens”.
Dzejkoncerts “Dvēseles ritmi. Fricis Bārda” būs tikšanās ar vienu no lielākajiem latviešu dzejas dižgariem. Tiks lasīta Friča Bārdas dzeja, vēstuļu fragmenti un laikabiedru atmiņas, kuras atlasījusi un stāstā sakārtojusi žurnāliste Anita Freiberga. Klausīsimies, domāsim, jutīsim un mēģināsim saprast, kas tad bija Fricis Bārda – dzīves mīlētājs, dzīvības vērtību apliecinātājs vai vientuļš ceļinieks? Bet skaidrs ir viens: viņš bija izcils latviešu dzejnieks, ar kura dzejas rindās ieaustajām atziņām ir uzaugušas un dzīvo daudzas paaudzes.
Dzejkoncertā skanēs Jāņa Mediņa, Arņa Miltiņa, Laumas Kazakas un Ārija Šķepasta dziesmas ar Friča Bārdas un Paulīnes Bārdas vārdiem, kuras atskaņos Katlakalna draudzes ansamblis un komponisti un dziesminieki Arnis Miltiņš (balss, ģitāra), Lauma Kazaka (balss, ģitāra) un Laine Ligere-Stengrevica (balss, ģitāra), Jānis Atslēga (alts) un Nils Īle (perkusijas).
Piedāvājam autobusu no Limbažu kultūras nama pl. 15.30, Pociema pieturā 15.45; pieteikties tel. 26329315. Viesus cienāsim ar zupu.
18.septembrī - dzejas stunda skolēniem
18.septembrī Rumbiņos tiek rīkota dzejas un mūzikas stunda. Vecāko, 10.-12.klašu skolēniem un citiem interesentiem.
Uzstāsies dzejniece Inga Pizāne un mūziķis Oskars Jansons
Programmā dzeja un mūzika. Nāciet!
Ieeja brīva, sākums 13:00, beidzas ~13:40
14. septembrī (2022) - Dzejas pēcpusdiena skolēniem
Dzejas diena "Rumbiņos" skaisti pavadīta ar saulainu, neticami siltu laiku un brīnišķīgiem priekšnesumiem. Liels paldies dzejniekam Eduardam Aivaram un dziedātājai Irai Dūdumai!.
14.septembrī notiks Dzejas pēcpusdiena skolēniem. Plkst. 13.00 muzejā viesosies komponists Jēkabs Nīmanis ar īpaši 4.-8.klašu skolēniem sagatavotu dzejas un mūzikas programmu, bet 14.00 - dzejnieks Kārlis Vērdiņš ar programmu jauniešiem.
Laipni aicināti visi dzejas un mūzikas cienītāji,- arī tie, kam skolas laiks jau aiz muguras!
Muzeju nakts atskaņas.
Paldies visiem, kas muzeju naktī apmeklēja mūsu muzeju! Mēs strādājam priekš jums! Īpašs paldies dziedātājai un komponistei Lailai Ilzei Purmalietei, Pociema amatierteātra kolektīvam un tās režisorei Sarmītei Strazdiņai, kā arī visiem vairāk vai mazāk brīvprātīgajiem palīgiem!
Lūdzam
ar mums sazināties veiksmīgākos un neatlaidīgākos orientēšanās uzdevumu
pildītājus - komandas "Nesatricināmās priedes", "KRR", "Katvaru seski"
un "Divmāsiņas".
Dzejas diena 2021
Atzīmējot
gadskārtējās dzejas dienas, Bārdu dzimtas memoriālajā muzejā “Rumbiņi” šogad
dzeja skanēs kopā ar mūziku.
Koncerts notiks 11.septembrī plkst. 12.00 muzeja “Rumbiņi” pagalmā.
Sekosim līdzi valstī aktuālajām prasībām epidemioloģiskās drošības saglabāšanai!
Dzejniekam Antonam Bārdam - 130
Lai tomēr atzīmētu dzejnieka nozīmīgo jubileju, 7.augustā muzejā tiks atvērts Dzejas Dārzs. Muzeja plašajā teritorijā būs iespēja iepazīties ar Antona Bārdas dzeju autora rokrakstā un fotogrāfijām, kurās iemūžināti viņa dzīves mirkļi. Individuāliem apmeklējumiem būs atvērts arī muzejs.
Dzejas dārza apmeklētājiem būs iespēja arī noklausīties muzikālu priekšnesumu, dzirdēt Antona Bārdas dzeju un gūt ieskatu viņa biogrāfijā. Muzikālais priekšnesums sāksies plkst. 14.00.
Būsim atbildīgi un ievērosim valstī noteiktos ierobežojumus epidemioloģiskās drošības saglabāšanai.
15.maijā - fotomedības muzeja robežās
"Laika robežas: No 20. līdz 21.gadsimtam - toreiz un tagad".
Atbilžu iesniegšanas laiks - 15.maijā no plkst. 10.00 līdz plkst.22.00.
Attēli būs pieeejami arī izdrukātā veidā.
15.maijā aicinām uz fotomedībām "Laika robežas: toreiz un tagad".
Bārdu dzimtas memoriālais muzejs “Rumbiņi” 15. maijā aicina visus interesentus uz fotomedībām muzeja teritorijā. Darba uzdevums – pēc 20.gadsimta 20. – 90.gados uzņemtajām fotogrāfijām atrast dabā attēlā redzamos objektus un tos nofotografēt. Uzņemtos attēlus jānosūta uz telefona Nr. 26329315, izmantojot WhatsApp. Darba izpildes laiks - 15.maijs no plkst. 10.00 līdz 22.00. Veiksmīgākos gaida pārsteiguma balvas.
Attēli kopā ar darba uzdevumu 15.maijā būs pieejami gan internetā muzeja mājas lapā www.rumbini.lv, gan vietnē https://www.facebook.com/muzejsrumbini, gan arī, izdrukātā veidā, uz vietas muzeja pagalmā.
Muzeja teritorija ir pietiekoši plaša, lai pasākuma dalībnieki neapdraudētu sevi un citus.
Aicinām visus būt atbildīgiem un ievērot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus!
Literātam Zigurdam Bārdam - 105
Zigurds Bārda
Šogad aprit 105 gadi mazāk pazīstamam Bārdu dzimtas literātam – Zigurdam Bārdam. Lai arī viņš kā žurnālists galvenokārt rakstījis reportāžas avīzēm, gana nozīmīgs ir arī citu viņa radīto literāro darbu klāsts.
Zigurds Bārda dzimis 1916.gada 4.aprīlī Rīgā.
Zigurdam ir tikai nepilni 3 gadi, kad nomirst viņa tēvs – dzejnieks Fricis Bārda. Pēc gada izdziest arī mazās māsas Ulrikas Tamāras dzīvība. Tas ir liels trieciens viņa mātei, dzejniecei Paulīnai Bārdai. Tādēļ Zigurdam tiek pievērsta pastiprināta viņas uzmanība, rūpes un mīlestība.
Bērnību galvenokārt pavadījis Rīgā, tomēr bijis biežs
viesis “Rumbiņos” un tēvoča Jāņa mājās Limbažos. Daži šo laiku notikumi
atspoguļoti viņa bērnības atmiņu tēlojumos “Brīnumsvecītes”, “Raķetes”,
“Ziemassvētki toreiz” u.c.
Zigurds Bārda pie "Rumbiņu" bērziem ap 1922.-23.gadu. Fonā Friča Bārdas 1915.gadā celtā māja.
Pirmā mācību iestāde - Rīgas Valsts Parauga pamatskola. Jau šai laikā viņš uzraksta arī pa dzejolim, un skolotāji atzinīgi novērtē viņa sacerējumus. 1929.gada “Latvijas Jaunatnē” nodrukāts Zigurda Bārdas domrakstu sacensībā godalgotais domraksts “Manas atmiņas par skolu”.
Vēlāk, no 1930. līdz 1936.gadam, mācās Rīgas pilsētas
2.ģimnāzijā.
1936.gada 12.jūlijā Zigurds Bārda tiek iesvētīts Umurgas baznīcā.
No 1938.gada 15.maija līdz 1939.gada 12. augustam Latvijas
Universitātes filoloģijas un filozofijas fakultātes pedagoģijas nodaļas
students Zigurds Bārda dienē 5.Cēsu kājnieku pulkā.
Pēc pārbaudījumu
nokārtošanas 1939.gada 27.septembrī, viņa sākotnējā kara specialitāte – sanitārs
tiek nomainīta pret kara medicīnas feldšera nosaukumu. Šai pat gadā viņš tiek
ieskaitīts Latvijas Universitātes tautsaimniecības un tiesību zinātņu
fakultātē.
Zigurds Bārda, tāpat kā viņa tēvocis Antons Bārda un brālēns Edvīns Bārda bijis korporācijas Lettonia biedrs.
Žurnālistikā Zigurds Bārda sāk stādāt 1934.gadā kā laikraksta “Sporta pasaule” līdzstrādnieks. Šajā laikā viņš vēl ir ģimnāzijas skolēns.
Profesionāla žurnālista gaitas sāk laikraksta “Rīts” redakcijā. Vēlāk īsu laiku ir laikraksta “Darbs” reportieris. Pēc tam strādā laikraksta “Tēvija” redakcijā. Vācijas trimdā jau no pirmā numura strādā avīzē “Latvija”, ir arī starp tās dibinātājiem. Tomēr visilgāk, dzīvodams Austrālijā, strādājis “Austrālijas Latvietis” redakcijā, kur veica arī burtliča pienākumus.
Viņš bijis arī ilggadīgs līdzstrādnieks un redaktors Melburnas latviešu 1. evaņģēliski luteriskās draudzes izdevumam “Mūsu Draudze”, kā arī latviešu valodas skolotājs Melburnas Latviešu Biedrības Daugavas skolā. Bijis arī Melburnas latviešu teātra direktors un aktieris.
Zigurds Bārda ir rakstījis ne tikai reportāžas avīzēm, bet arī feļetonus (pēdējos galvenokārt ar pseidonīmu Mets Metums), stāstus, apceres, humoristiskus dzejoļus, īslugas un skečus skatuvei, kā arī tēlojumus, kuros pavīd viņa bērnības atmiņas. Vairums no tiem publicēti laikrakstos “Austrālijas latvietis” un “Latvija”. Zigurda Bārdas izmantojis arī tādus pseidonīmus, kā Kaspars Pociems un K.P. (žurnālā “Gaisma” un “Dzimtenes kalendārā”) un Dāvids Draugs (Latviešu katoļu biedrības Austrālijā izdevumā “Gredzens”).
Atskatoties uz savu dzīvi, 1974.gada novembrī viņš raksta: “Par sevi varu teikt: esmu dzīvojis sabiedrībai. 13 gadus esmu darbojies latviešu skolā, esmu bijis šejienes latviešu biedrības valdē, esmu nodibinājis šejienes latviešu teātri, esmu spēlējis vismaz 10 lugās, esmu 30 gadus rakstījis avīzē, rakstījis lugas bērnu izrādēm utt. Neesmu sevi taupījis, tas tiesa, bet man ir draugi, kas palīdz, ja palīdzību vēlos.”
“Nekādās balsošanās un vēlēšanās man nav jāpiedalās, jo neesmu pieņēmis Austrālijas pavalstniecību. Dzīvoju ar veco pasi, jo nemainu, kā saka, savu stāju vai citādi pārvēršu sevi pat to, kas neesmu un negribu būt”.
Mūža pēdējos 14 gadus Zigurdu Bārdu piemeklēja slimību virkne, prasot vairākas operācijas un dzīvošanu slimnīcās un aprūpes namos. Lai arī viņa mūža pēdējie gadi nebija viegli, viņš tos centās pārvarēt ar nesalaužamu optimismu un humoru. Zigurds Bārda nebija čakls vēstuļu rakstītājs, tomēr šajā laikā no Austrālijas Paulīnai Bārdai tiek sūtītas ļoti sirsnīgas, optimisma pilnas vēstules. Tās visas sākas ar vārdiem: “Manu mīļo, mīļo mammatiņ!” un beidzas ar “Tavs Sidrabiņš”.Zigurds Bārda mira 1984.gada 1.augustā un tika apglabāts Melburnas kapos. 1998.gadā viņu pārapbedīja Latvijā - Umurgas kapos, blakus vecākiem un māsiņai.
Dzejniekam Fricim Bārdam - 141
un tāles, un debess, un jūras,
man vajaga viesuļu, dzelmes kas jauc,
Fricis Bārda dzimis 1880.gada 25.janvārī (pēc vecā stila 13.janvārī) Pociema pagasta (Pozendorf) “Rumbiņu” mājās. Viņš ir “Rumbiņu” saimnieku Jāņa un Ievas Bārdu trešais dēls.
Mācījies Pociema pagasta skolā (1890-1892), Umurgas draudzes skolā (1892-1895), Limbažu pilsētas skolā (1895-1898) un Valkas skolotāju seminārā (1899-1901).
Pēc semināra beigšanas sāk strādāt par palīgskolotāju Katlakalna draudzes skolā. Šajā laikā - 1902.gada novembrī laikrakstā “Rīgas avīze” tiek publicēts viņa pirmais dzejolis - “Raibais pavediens”.
1905.gada rudenī dodas studēt uz Tērbatas Universitāti, taču ir spiests atgriezties Rīgā, jo revolucionāro notikumu dēļ universitāte uz laiku ir slēgta.
1906. gada pavasarī kopā ar brālēnu Teodoru Lāci dodas uz Vīni. Tur iestājas Vīnes universitātes Filozofijas fakultātē kā brīvklausītājs. Dzīvo ļoti trūcīgos apstākļos. Vīnē saasinās veselības problēmas, kuru dēļ ilgāku laiku jāpavada slimnīcā. Iepriekš minēto iemeslu dēļ ir spiests studijas pārtraukt.
1907.gada pavasarī atgriežas Rīgā, kur strādā kā skolotājs un darbojas vairāku preses izdevumu redakcijās. Daudz dzejo, raksta recenzijas un publicējas dažādos preses izdevumos.
1908.gada 24. jūlijā ievieto sludinājumu “Dzimtenes Vēstnesī”, pēc kura sākas sarakste ar Paulīnu Puskalni, ar kuru salaulājas 1915.gada 28.maijā (pēc vecā stila) savā, uz tēva zemes “Rumbiņos” jaunuzceltajā mājā.
No 1916.gada strādā Latviešu izglītības biedrības vidusskolās Rīgā. Ir biedrības delegāts skolotāju konferencē Maskavā, kur arī uzstājas ar ziņojumu.
1917.gadā dibina un vada Latviešu izglītības biedrības vidusskolu Valmierā, bet 1918.gada rudenī atgriežas Rīgā.
1918.gada nogalē smagi saslimst, bet 1919.gada 13.martā mirst 39 gadu vecumā.
Apglabāts Umurgas kapos, kur 1933.gadā uzstādīts Teodora Zaļkalna veidots piemineklis.
Dzejas diena 2020
Friča Bārdas un Paulīnas Bārdas apaļo jubileju gada Dzejas dienā dzeja skanēja pie abu dzejnieku kopīgās mājas. Pasākuma īpašie viesi - dzejnieki Guna Grote-Majore, Kristīne Vītoliņa, Kristofs Girgensons un Gunta Ristameca dzejas lasījumiem bija izvēlējušies četras tēmas, kuras bija svarīgas arī Fricim Bārdam: pavasaris, daba, mīlestība un reliģija. Guna Grote-Majore savu dzeju bija ietērpusi arī mūzikā, ko izpildīja pati autore.
Pēc tam pie klētiņas Friča Bārdas tēva mājas pagalmā Dzejas dienas apmeklētāji varēja baudīt mūziku un dzeju koklētāju Andas Eglītes, Līgas Griķes, Daces Priedītes un akordeonista Artūra Novika izpildījumā.
Septembrī "Rumbiņos"
12. septembrī - Dzejas diena. Sākums plkst. 13.00. Šī gada viesi - Kristīne Vītoliņa, Guna Grote-Majore, Kristofs Girgensons un Gunta Ristameca. Plkst. 15.00 Koncerts "Gaisma. Kokle. Akordeons". Koklētājas - Anda Eglīte, Līga Griķe, Dace Priedīte, akordeonists - Artūrs Noviks.
Dzejnieku jubilejas svinības Rumbiņos
Pasākums sākās ar ziedu nolikšanu Umurgas kapos. Tam sekoja jubilejas koncerts Bārdu dzimtas muzejā "Rumbiņi". Lai arī laika apstākļi mūs īpaši nelutināja, tas izdevās skaists.
Koncertā dažādu komponistu kora dziesmas ar jubilāru vārdiem skanēja kora "Doma" izpildījumā.
Īpašs notikums bija komponista Jāņa Ķirša dziesmu cikla "Bārda. Nakts miniatūras" pirmatskaņojums. To dzirdējām solistes Rūtas Dūdumas-Ķirses, paša autora un vijolnieces Viktorijas Žukovas izpildījumā.
Savukārt muzeja vadītāja klātesošos iepazīstināja ar fragmentiem no Paulīnas Bārdas atmiņām par iepazīšanos ar Frici Bārdu.
Muzeja teritorijā apmeklētāji varēja iepazīties ar fotogrāfijās fiksētajiem jubilāru dzīves mirkļiem.
Mirkļus no pasākuma piefiksēja arī klātesošie laikraksta "Auseklis" un Vidzemes televīzijas pārstāvji.
9.septembrī gaidīsim bērnu zīmējumu konkursa "Friča Bārdas dzejas gleznas" laureātus, bet 12. septembrī visus aicinām uz Dzejas dienu, kurā skanēs gan dzeja, gan mūzika.
Spāņu gripa vai nieru iekaisums? No kā nomira Fricis Bārda?
Muzeja rīcībā ir informācija, ka Fricis Bārda miris pēc slimnīcā veiktas atkārtotas nieru operācijas.
Par to raksta gan Edgars Sūna apcerējumā “Fricis Bārda. Dzīve un dzejnieka persona”(izdots 1925.gadā), gan Kārlis Kārkliņš un Kārlis Kraujiņš monogrāfijā “Fricis Bārda dzīvē un darbā”, gan Edvīns Bārda grāmatā “Atmiņas par "Rumbiņu" Bārdām”. Nieru vainu piemin arī Antons Bārda savā autobiogrāfijā un dzejnieka atraitne Paulīna Bārda savās atmiņās.
Ja reiz gripa bija tik nozīmīga Friča Bārdas nāvē, tad kāpēc iepriekš nosauktie to pat nepiemin?
Nieru iekaisums Fricim Bārdam konstatēts jau 1906.gadā Vīnē. Šīs savas slimības dēļ dzejnieks vairs nekad nav juties īsti vesels. Savu slikto veselību Fricis Bārda ik pa laikam piemin vēstulēs brālim Kārlim. Pēc 1918.gada Ziemassvētkiem kļuvis tik slikti, ka tuviniekiem beidzot izdodas pierunāt viņu taisīt operāciju. 1919.gada 18.februārī Fricis Bārda dodas uz slimnīcu. Pēc pirmās operācijas izskatījies, ka viņš atveseļosies. Tomēr operācija nebija izdevusies. Bija jātaisa arī otra. Pēc otrās operācijas Fricis Bārda vairs neatlaba. Dzejnieka atraitne Paulīna Bārda atmiņās raksta: “Apstākļi bij gaužām bēdīgi. Vates vietā ārpusē lietoja pakulas ar visiem spaļiem... Slimības zīmē, ko man vēlāk kantorī izsniedza, bij rakstīts: “Nephritis acuta” - akūts nieru iekaisums. Citos laikos un citos apstākļos to varbūt varēja vieglāk ārstēt. Tagad viss bij par vēlu.”
Nevar gan noliegt, ka Fricis Bārda vispār ir slimojis arī ar gripu. Bet tas notika 1918.gada pavasarī! Gandrīz gadu pirms viņa nāves! Bez tam vairumā publikāciju tiek apgalvots, ka spāņu gripa Latvijā ienāca 1918.gada rudenī. Protams, var pieņemt, ka izslimotā gripa atstāja kādu ietekmi uz dzejnieka organismu. Bet izteikt kā apgalvojumu to, ka pirms nepilna gada izslimotā gripa vainojama nāvē, nerēķinoties ar citiem apstākļiem, nudien nav korekti.
Šai sakarā maza atkāpe uz dzejnieka atraitnes atmiņām: “Fricis joprojām vilka savu smago jūgu, strādādams divās skolās, uz kurieni bij tālu jāiet un tālu jānāk mājās. Viņš bij bāls un vārgs, jo mums nebij nekā lāga ko ēst... Fricis katrā ziņā būtu atveseļojies, ja tie būtu citi laiki, ja mums būtu bijis kaut drusku labāk ar pārtiku. Un ja viņš būtu gribējis un varējis aiziet pie ārsta.... Visvairāk viņš gulēja uz mutes, jo uztūkums sānos spieda. Ilgi nevarēju viņu pierunāt atsaukt ārstu. Beidzot es aizgāju pie kāda (par to esmu uzrakstījusi Latvijas laikā izdotā žurnāla “Vārds” 3.burtnīcā) un ataicināju to mājās. Ārsts ieteica operāciju. Fricis vēl arvien gulēja un vilcinājās.”
Ne reizi atmiņās atraitne nepiemin ne paaugstinātu temperatūru, ne klepu.
Ja kāda rīcībā ir dokumenti, kas pierāda, ka Fricis Bārda miris no gripas nevis no nieru iekaisuma, ļoti lūdzu ar šo pierādījumu iepazīstināt arī muzeja darbiniekus!
Jau iepriekš pateicos!
Valda Irmeja
Bārdu dzimtas muzeja "Rumbiņi" vadītāja
Friča Bārdas bibliotēkas grāmatu izstāde
Dzejniekam piederējušas gan daiļliteratūras grāmatas, gan grāmatas par pedagoģiju, filozofiju un estētiku. Tās izdotas galvenokārt vācu un krievu valodās. Ir dažas arī latviešu valodā - galvenokārt autoru dāvanas Fricim Bārdam. Par grāmatu piederību liecina Friča Bārdas autogrāfi titullapās vai grāmatu autoru atstātie veltījumu ieraksti. Daudzas grāmatas cītīgi studētas, - tajās veikti pasvītrojumi un piezīmes lapu malās.
No kādreiz daudz plašākās bibliotēkas izstādē šobrīd aplūkojamas 53 grāmatas. Vecākā grāmata izdota 1891.gadā. 1896.gadā tā dāvināta Limbažu pilsētas skolas audzēknim Fricim Bārdam. Starp nozīmīgākajām pieminama arī 1898.gadā, šo skolu beidzot saņemtā Ļermontova darbu grāmata.
